Datu nesēju un datu konfiskācija
- Datu nesēju un datu konfiskācijas nosacījumi
- Tiesas atļauja un rīkojums par konfiskāciju
- Tiesas atļaujas saturs datu nesēju konfiskācijai
- Konfiscējamie datu nesēji un digitālās glabāšanas vietas
- Piekļuve datiem ārējās glabāšanas vietās
- Nodrošināšana steidzamības gadījumā
- Tūlītēja piekļuve nepieciešamo datu nodrošināšanai
- Oriģinālo datu dublēšana un digitālo datu izvērtēšana
- Atkārtota piekļuve oriģinālajai dublējumkopijai un darba kopijai
- Datu nesēju un datu konfiskācijas ierobežojumi
- No konfiskācijas cietušās personas tiesības
- Datu nesēju un datu konfiskācijas atcelšana
- Pienākums nodrošināt piekļuvi datu nesējiem un datiem
- Konfidencialitātes aizsardzība un tiesības iepazīties ar materiāliem
- Pēcpārbaude tiesā pēc pagaidu nodrošināšanas
- Digitālo pierādījumu konfiskācijas piemēri praksē
- Digitālo pierādījumu nozīme kriminālprocesā
- BUJ – Biežāk uzdotie jautājumi
Saskaņā ar StPO 115.f un 115.g pantu izmeklēšanas iestādes kriminālprocesā var konfiscēt digitālos datu nesējus un tajos saglabāto informāciju, ja ir pamats uzskatīt, ka tajos atrodas pierādījumi. Tas jo īpaši attiecas uz mobilajiem tālruņiem, datoriem, klēpjdatoriem, planšetdatoriem, serveriem vai ārējiem datu nesējiem, piemēram, USB zibatmiņām un cietajiem diskiem.
Tā kā mūsdienu ierīces regulāri satur apjomīgus personīgos un profesionālos datus, piekļuve šādai informācijai ir būtiska iejaukšanās privātajā dzīvē. Tāpēc Kriminālprocesa likums paredz stingrus nosacījumus un daudzos gadījumos pieprasa tiesas atļauju saglabāto datu izvērtēšanai.
Noteikumi StPO 115.f un 115.g pantā regulē digitālo datu nesēju un datu konfiskāciju kriminālprocesā. Tie ļauj izmeklēšanas iestādēm nodrošināt un izvērtēt elektroniskās ierīces un saglabāto informāciju kā pierādījumus, ja ir izpildīti likumā noteiktie nosacījumi.
Datu nesēju un datu konfiskācijas nosacījumi
Datu nesēju un datu konfiskācija ir pieļaujama tikai tad, ja tā šķiet nepieciešama pierādījumu gūšanai kriminālprocesā. Tādēļ izmeklēšanas iestādēm jābūt pamatam uzskatīt, ka datu nesējā vai digitālajā glabātavā atrodas būtiska informācija, kas var palīdzēt noziedzīga nodarījuma izmeklēšanā. Bez šādas konkrētas saiknes ar kriminālprocesu konfiskāciju nedrīkst noteikt.
Izšķiroša nozīme ir arī tam, lai pastāvētu noteikti fakti, kas attaisno piekļuvi datiem. Ar vienkāršām aizdomām vai vispārīgu pieņēmumu nepietiek. Tā vietā ir jāspēj sniegt saprotamu pamatojumu, kāpēc tieši konkrētajā datu nesējā ir gaidāmi pierādījumi.
Turklāt centrālā loma ir samērīguma principam. Iejaukšanās privātajā dzīvē nedrīkst būt lielāka, kā tas nepieciešams noziedzīga nodarījuma izmeklēšanai. Digitālās ierīces bieži satur lielu daudzumu personīgās informācijas, tāpēc piekļuve datiem ir jāpamato īpaši rūpīgi.
Peter HarlanderHarlander & Partner Rechtsanwälte „Tas, vai datu nesēja konfiskācija ir pieļaujama, vienmēr ir atkarīgs no konkrētiem faktiem, pierādīšanas mērķa un iejaukšanās samērīguma. Tāpēc jau pirmajā sarunā vispirms ir jāpārbauda, uz ko faktiski balstās aizdomas. “
Tiesas atļauja un rīkojums par konfiskāciju
Datu nesēju un datu konfiskāciju principā policija nedrīkst noteikt patstāvīgi. Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu rīkojumu izdod prokuratūra, taču tikai pamatojoties uz iepriekšēju tiesas atļauju. Tas ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka iejaukšanās digitālajos datos tiek pakļauta neatkarīgai tiesiskajai kontrolei.
Pirms atļaujas došanas tiesa jo īpaši pārbauda, vai pastāv likumā noteiktie nosacījumi un vai pasākums ir samērīgs. Tikai tad, ja šī pārbaude ir pozitīva, var noteikt konfiskāciju.
Pasākumu veic kriminālpolicija. Tā ir atbildīga par datu nesēju praktisko nodrošināšanu, kā arī par piekļuvi attiecīgajiem datiem. Turklāt izmeklēšanas iestādēm ir precīzi jāievēro tiesas atļaujas nosacījumi un tās drīkst piekļūt tikai tiem datiem, uz kuriem attiecas rīkojums.
Sebastian RiedlmairHarlander & Partner Rechtsanwälte „Tiesas atļauja neaizstāj precīzu juridisko pārbaudi, bet tai pašai ir skaidri jānorāda, kāds pasākums un kādā apjomā vispār ir atļauts.“
Tiesas atļaujas saturs datu nesēju konfiskācijai
Tiesas atļaujai par datu nesēju un datu konfiskāciju jāsatur noteikta likumā noteikta informācija. Šīs formālās prasības ir paredzētas, lai nodrošinātu, ka iejaukšanās digitālajos datos ir skaidri ierobežota un saprotama. Tāpēc tiesas lēmums nedrīkst būt vispārīgs, bet tajā precīzi jāapraksta konkrētais iemesls un pasākuma apjoms.
Pie nepieciešamās informācijas vispirms pieder kriminālprocesa apzīmējums, kā arī apsūdzētā vārds, ja tas jau ir zināms. Turklāt atļaujā jānorāda nodarījums, kurā apsūdzētais tiek aizdomās turēts, kā arī tā juridiskais apzīmējums. Tādējādi tiek skaidri norādīts, kādā sakarā notiek datu nesēja konfiskācija.
Vēl viena būtiska sastāvdaļa ir to faktu izklāsts, no kuriem izriet, ka pasākums ir nepieciešams noziedzīga nodarījuma izmeklēšanai un ir samērīgs. Papildus ir precīzi jānosaka, kādas datu kategorijas un datu saturs drīkst tikt konfiscēts un uz kādu laika posmu attiecas piekļuve datiem. Tas ir paredzēts, lai novērstu izmeklēšanas iestāžu piekļuvi visiem saglabātajiem datiem bez konkrēta ierobežojuma.
Peter HarlanderHarlander & Partner Rechtsanwälte „Datu nesēja konfiskācijas gadījumā izšķiroša nozīme ir ne tikai tam, ka tiesa piekrīt, bet arī tam, vai atļaujā pietiekami konkrēti aprakstīts pasākuma saturs, iemesls un robežas.“
Konfiscējamie datu nesēji un digitālās glabāšanas vietas
Konfiskācija saskaņā ar StPO 115.f un 115.g pantu var attiekties uz plašu digitālo ierīču un glabāšanas vietu klāstu. Principā ir ietverti visi datu nesēji, kuros tiek vai var tikt glabāta elektroniskā informācija, ja šie dati varētu būt nozīmīgi kriminālprocesam.
Tipiski piemēri ir mobilie tālruņi, viedtālruņi, datori un klēpjdatori. Šīs ierīces bieži satur saziņas datus, dokumentus, fotoattēlus vai citu digitālo saturu, ko var uzskatīt par pierādījumiem. Arī planšetdatori, ārējie cietie diski vai USB zibatmiņas var būt konfiskācijas priekšmets, ja ir pamats uzskatīt, ka tajos saglabāta būtiska informācija.
Turklāt pasākums var attiekties arī uz digitālajām glabāšanas vietām ārpus tiešās ierīces. Pie tām pieder, piemēram, dati uzņēmuma serveros, tīkla krātuvēs vai citās elektroniskās glabāšanas sistēmās. Izšķiroša nozīme ir nevis konkrētajai datu nesēja formai, bet gan tam, vai tur var atrasties informācija, kas ir būtiska noziedzīgā nodarījuma izmeklēšanai.
Sebastian RiedlmairHarlander & Partner Rechtsanwälte „Konfiscēt var ne tikai klasiskās ierīces, piemēram, mobilo tālruni vai klēpjdatoru, bet principā visas digitālās glabāšanas vietas, ja tajās tiek pieļauta procesam būtisku datu atrašanās.“
Piekļuve datiem ārējās glabāšanas vietās
Mūsdienās digitālie dati bieži vairs neatrodas tikai vienā ierīcē. Daudz informācijas tiek glabāts mākoņpakalpojumos, tiešsaistes kontos vai citās ārējās glabāšanas struktūrās. Kriminālprocesa likums ņem vērā šo tehnisko attīstību un nodrošina piekļuvi arī šādiem ārēji glabātiem datiem.
Ja dati ir sasniedzami caur ierīci vai ir saistīti ar to, konfiskācija var attiekties arī uz glabāšanas vietām ārpus fiziskā datu nesēja. Pie tām pieder, piemēram, mākoņkrātuves, tiešsaistes e-pasta konti, uzņēmuma serveri vai citi internetā balstīti pakalpojumi.
Arī šādos gadījumos ir spēkā tie paši tiesiskie nosacījumi kā fiziska datu nesēja konfiskācijas gadījumā. Piekļuve ārējiem datiem drīkst notikt tikai tad, ja konkrēti fakti liecina par to, ka tur atrodas būtiski pierādījumi, un ja piekļuve ir skaidri ietverta tiesas atļaujā.
Peter HarlanderHarlander & Partner Rechtsanwälte „Piekļuve ārējām glabāšanas vietām tiesiski nav neierobežota. Arī mākoņdatu vai tiešsaistes kontu gadījumā ir precīzi jāpārbauda, vai piekļuvi faktiski sedz tiesneša noteiktais apjoms. “
Nodrošināšana steidzamības gadījumā
Noteiktās situācijās Kriminālprocesa likums pieļauj ātru izmeklēšanas iestāžu rīcību. Ja pastāv steidzamība, kriminālpolicija var provizoriski nodrošināt datu nesējus un datus arī bez iepriekšējas tiesas atļaujas. Šis izņēmums ir paredzēts, lai novērstu pierādījumu pazušanu vai izmainīšanu pirms formāla rīkojuma saņemšanas.
Šāda nodrošināšana ir pieļaujama jo īpaši tad, ja pretējā gadījumā būtu pamats bažīties par datu zudumu vai izmaiņām. Tipiskas situācijas ir, piemēram:
- draudoša digitālo datu dzēšana vai izmainīšana
- risks, ka datu nesējs tiks aizvākts vai paslēpts
- pasākumi bēguļojoša apsūdzētā atrašanās vietas noskaidrošanai
- nodrošināšana saistībā ar citiem kriminālprocesuālajiem pasākumiem
Šādos gadījumos kriminālpolicija drīkst provizoriski arī piekļūt datiem un iepazīties ar tiem, ciktāl tas nepieciešams būtisko informāciju nodrošināšanai. Izvērtētie dati ir jādokumentē, lai saglabātos iespēja veikt pasākuma turpmāko tiesisko kontroli.
Sebastian RiedlmairHarlander & Partner Rechtsanwälte „Steidzamība nav brīvbiļete jebkurai nodrošināšanai, bet gan šauri interpretējams izņēmums, kuram vēlāk jāiztur tiesas kontrole.“
Tūlītēja piekļuve nepieciešamo datu nodrošināšanai
Neatkarīgi no pagaidu nodrošināšanas steidzamības gadījumā,StPO 115.f panta 7. daļa pieļauj arī tūlītēju piekļuvi datu nesējiem un datiem, ja tas ir nepieciešams, lai jau esošas tiesas atļaujas ietvaros nodrošinātu tieši tos datus, uz kuriem attiecas atļauja. Šeit runa nav par brīvu papildu izvērtēšanu, bet gan par atļauto datu tehnisko nodrošināšanu.
Šis noteikums ir svarīgs galvenokārt tad, ja būtiski dati ir jānodrošina ātri, lai tie netiktu izmainīti, izdzēsti vai padarīti neizmantojami. Arī šeit piekļuve paliek ierobežota ar atļauto apjomu. Tāpēc izmeklēšanas iestādes nedrīkst bez turpmāka pamatojuma pārsniegt apstiprināto datu jomu.
Peter HarlanderHarlander & Partner Rechtsanwälte „Tūlītēja piekļuve drīkst kalpot tikai to datu nodrošināšanai, uz kuriem jau attiecas esoša atļauja. Visam, kas ir ārpus tā, nepieciešams atsevišķs tiesiskais pamats. “
Oriģinālo datu dublēšana un digitālo datu izvērtēšana
Digitālo datu konfiskācijas gadījumā centrālā loma ir informācijas tehniskajai nodrošināšanai. Mērķis ir saglabāt datus pēc iespējas pilnīgāk un vienlaikus izvairīties no izmaiņām oriģinālajos failos. Tāpēc bieži tiek izveidota tā sauktā oriģinālā dublējumkopija.
Tā ir pilnīga esošo datu digitālā kopija. Šī oriģinālā dublējumkopija kalpo kā nemainīga atsauce turpmākajam procesam. Faktiskajai analīzei un izvērtēšanai izmeklēšanas iestādes parasti strādā ar darba kopijām, lai novērstu izmaiņas oriģinālā.
Tipiski digitālo pierādījumu nodrošināšanas soļi ir:
- esošo datu oriģinālās dublējumkopijas izveide
- darba kopiju sagatavošana analīzei
- datu nodrošināšanas tehniskā dokumentācija
- turpmākā būtiskā satura izvērtēšana
Šai procedūrai jānodrošina, lai digitālie pierādījumi vēlākā kriminālprocesā paliktu izsekojami un pārbaudāmi.
Sebastian RiedlmairHarlander & Partner Rechtsanwälte „Digitālo pierādījumu gadījumā pareiza tehniskā nodrošināšana bieži ir tikpat svarīga kā paša pasākuma tiesiskā pieļaujamība.“
Atkārtota piekļuve oriģinālajai dublējumkopijai un darba kopijai
Reiz nodrošinātu datu kopumu nedrīkst izvērtēt atkārtoti neierobežoti daudz reižu un bez jauna tiesiskā pamata. Jauns rīkojums un tiesas atļauja ir pieļaujama, ja, pamatojoties uz noteiktiem faktiem vai apstākļiem, ir pamats uzskatīt, ka ir nepieciešama turpmāka piekļuve oriģinālajai dublējumkopijai vai darba kopijai un joprojām pastāv likumā noteiktie nosacījumi.
Praksē tas nozīmē, ka iepriekšēja atļauja automātiski nesedz katru vēlāku turpmāku piekļuvi. Ja ir nepieciešams atkārtoti piekļūt jau nodrošinātiem datiem, šis turpmākais solis ir jāpamato atsevišķi. Tādējādi ir paredzēts novērst to, ka reiz nodrošināti datu kopumi vēlāk bez pietiekamas kontroles tiek izvērtēti arvien tālāk.
Peter HarlanderHarlander & Partner Rechtsanwälte „Vēlāka turpmāka piekļuve nodrošinātajiem datiem netiek automātiski segta ar pirmo atļauju, bet tā ir atsevišķi jāpārbauda un jāpamato.“
Datu nesēju un datu konfiskācijas ierobežojumi
Digitālo datu nesēju konfiskācija nav neierobežots izmeklēšanas instruments. Arī digitālajā jomā ir spēkā samērīguma princips, kas prasa atbilstošu līdzsvaru starp kriminālvajāšanu un privātās dzīves aizsardzību.
Tāpēc konfiskācija drīkst notikt tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams noziedzīga nodarījuma izmeklēšanai. Daudzos gadījumos pietiek ar noteiktu datu nodrošināšanu vai kopēšanu, nepaturot visu datu nesēju pastāvīgi.
Konfiskācija turklāt nav pieļaujama un pēc attiecīgās personas pieprasījuma jebkurā gadījumā ir atceļama, ja pierādīšanas mērķi jau var sasniegt ar attēliem, skaņu ierakstiem vai datu kopijām un nav pamata uzskatīt, ka pats datu nesējs vai oriģinālie dati būs nepieciešami oriģinālā galvenajā tiesas sēdē. Likumdevējs tādējādi skaidri norāda, ka datu nesēja pastāvīga atņemšana nedrīkst iet tālāk, kā to prasa pierādīšanas mērķis.
Tipiski pasākuma ierobežojumi ir, piemēram:
- datu nodrošināšanas prioritāte salīdzinājumā ar pilnīgu ierīces konfiskāciju
- ierobežojums uz noteiktām datu kategorijām vai laika posmiem
- procesam nebūtisku personīgo datu aizsardzība
- pasākuma atcelšana, tiklīdz ir sasniegts pierādīšanas mērķis
Ja pierādīšanas mērķi jau var izpildīt ar kopijām vai citiem nodrošināšanas pasākumiem, turpmāka datu nesēja konfiskācija parasti vairs nav pieļaujama.
Sebastian RiedlmairHarlander & Partner Rechtsanwälte „Digitālo datu konfiskācija tiesiski beidzas tur, kur pierādīšanas mērķi var sasniegt arī ar maigākiem līdzekļiem.“
No konfiskācijas cietušās personas tiesības
Datu nesēju un datu konfiskācija bieži vien dziļi skar privāto un profesionālo dzīves sfēru. Tāpēc Kriminālprocesa likums paredz vairākas aizsardzības tiesības skartajām personām. Šīs tiesības ir paredzētas, lai nodrošinātu, ka iejaukšanās paliek tiesiski pārbaudāma un skartās personas tiek informētas par pasākumu.
Centrāls aizsardzības pasākums ir nodrošināšanas apstiprinājums. Personas, kuru datu nesēji vai dati ir konfiscēti vai nodrošināti, par to ir jāinformē un tām jāsaņem atbilstošs apstiprinājums. Šis apstiprinājums principā ir jāizsniedz vai jāpiegādā tūlīt vai vēlākais 24 stundu laikā.
Līdz ar apstiprinājumu skartā persona ir jāinformē arī par tās tiesībām pieprasīt tiesas lēmumu par nodrošināšanas atcelšanu vai turpināšanu. Tādējādi tiek garantēts, ka pagaidu pasākumi nepaliek tikai izmeklēšanas iestāžu ziņā, bet var tikt nodoti tiesas kontrolei.
Pie svarīgākajām skartās personas tiesībām jo īpaši pieder:
- informācija par veikto konfiskāciju vai nodrošināšanu
- apstiprinājuma izsniegšana par pasākumu
- iespēja pieprasīt tiesas pārbaudi
- aizsardzība pret nesamērīgu iejaukšanos personīgajos datos
Šīs tiesības kalpo tam, lai garantētu pasākuma caurskatāmību un nodrošinātu efektīvu tiesas kontroli.
Sebastian RiedlmairHarlander & Partner Rechtsanwälte „Tam, kuru skar datu nesēja konfiskācija, ir ne tikai pienākumi, bet arī skaidras procesuālās tiesības, kuras būtu jāizmanto savlaicīgi.“
Datu nesēju un datu konfiskācijas atcelšana
Datu nesēju un datu konfiskāciju nedrīkst uzturēt ilgāk, kā tas nepieciešams kriminālprocesa veikšanai. Tiklīdz pasākuma likumīgie nosacījumi vairs nepastāv, konfiskācija ir jāatceļ.
Šādas situācijas var rasties, piemēram, ja izrādās, ka datu nesējā nav būtisku pierādījumu vai ja pierādīšanas mērķis jau ir sasniegts ar citiem pasākumiem. Šādā gadījumā turpmāka konfiskācija tiesiski vairs nav pieļaujama.
Par lēmumu par atcelšanu ir atbildīgas dažādas iestādes:
- prokuratūra, kamēr turpinās pirmstiesas izmeklēšana
- tiesa pēc tam, kad ir celta apsūdzība
Ja sūdzība par konfiskāciju tiek sekmīgi iesniegta, tiesa arī var noteikt pasākuma atcelšanu.
Īpaša nozīme tam ir arī tad, ja tiesiskās aizsardzības līdzekļu ceļā tiek konstatēts, ka jau sākotnēji ir trūcis likumā noteikto sākotnējo aizdomu. Šādā gadījumā Kriminālprocesa likums paredz papildu tiesiskās sekas. Skartajām personām tas var būt būtiski jo īpaši tad, ja pasākums jau pašā sākumā nav bijis likumīgs.
Peter HarlanderHarlander & Partner Rechtsanwälte „Tiklīdz likumīgie nosacījumi vairs nepastāv vai pierādīšanas mērķis ir sasniegts, konfiskāciju nedrīkst turpināt uzturēt tikai praktisku iemeslu dēļ.“
Pienākums nodrošināt piekļuvi datu nesējiem un datiem
Ja ir paredzēts konfiscēt datu nesējus vai datus, personām var būt pienākums nodrošināt piekļuvi saglabātajai informācijai. Šis pienākums izriet no StPO 115.g panta un attiecas jo īpaši uz tām personām, kuru rīcībā ir datu nesējs vai attiecīgās piekļuves iespējas.
Līdzdarbības pienākums var izpausties dažādās formās. Mērķis ir ļaut izmeklēšanas iestādēm piekļūt būtiskiem datiem, nepieļaujot, ka tehniski šķēršļi kavē piekļuvi.
Pie iespējamajiem pienākumiem pieder, piemēram:
- piekļuves nodrošināšana datu nesējiem vai digitālajām glabāšanas sistēmām
- failu izsniegšana vispārpieņemtā failu formātā
- datu kopiju izveide vai pieļaušana
- oriģinālās dublējumkopijas izveides pieļaušana
Šie līdzdarbības pienākumi kalpo tam, lai varētu efektīvi nodrošināt digitālos pierādījumus, neapdraudot datu integritāti.
Peter HarlanderHarlander & Partner Rechtsanwälte „Piekļuves pienākumi var būt plaši, taču tie neatbrīvo izmeklēšanas iestādes no pienākuma veidot piekļuvi tiesiski pareizi un samērīgi.“
Konfidencialitātes aizsardzība un tiesības iepazīties ar materiāliem
Eksistē īpaši aizsardzības mehānismi gadījumiem, kuros noteiktu datu atklāšana nozīmētu likumā noteikto konfidencialitātes pienākumu apiešanu. Tas var būt būtiski jo īpaši advokāta konfidencialitātes gadījumā, bet arī citās profesionāli aizsargātās slepenības jomās.
Skartā persona šādos gadījumos ir jāaicina konkrēti norādīt tās datu apstrādes rezultāta daļas, kuru atklāšana no tās viedokļa būtu nepieļaujama. Šim nolūkam tai ir tiesības iepazīties ar datu apstrādes rezultātu. Tādējādi ir paredzēts novērst to, ka aizsargātas slepenības jomas tiek atklātas bez tiesiskas pārbaudes.
Sebastian RiedlmairHarlander & Partner Rechtsanwälte „Tieši jutīgu datu gadījumā ir precīzi jānošķir, kādu informāciju drīkst izmantot un kur sākas likumā aizsargātās konfidencialitātes jomas.“
Pēcpārbaude tiesā pēc pagaidu nodrošināšanas
Ja datu nesējs steidzamības gadījumā sākotnēji tiek nodrošināts tikai provizoriski, ar to vēl nav galīgi izlemts, ka konfiskāciju drīkst likumīgi turpināt. Kriminālpolicijai par šādu nodrošināšanu ir nekavējoties, vēlākais 14 dienu laikā jāziņo prokuratūrai.
Prokuratūrai pēc tam ir vai nu jāpieprasa tiesai konfiskācija, vai arī, ja likumīgie nosacījumi nepastāv vai ir zuduši, jānosaka nodrošināšanas atcelšana. Ja tiesas atļauja netiek dota, iestādēm ir jāatjauno likumīgais stāvoklis un jāiznīcina no šī izmeklēšanas pasākuma iegūtie rezultāti. Tādējādi likums skaidri nosaka, ka tikai provizorisks nodrošinājums nedrīkst pastāvēt ilgstoši bez tiesas kontroles.
Peter HarlanderHarlander & Partner Rechtsanwälte „Pagaidu nodrošināšana paliek pieļaujama tikai tad, ja par to ātri tiek ziņots prokuratūrai un pēc tam tā tiek pakļauta tiesas kontrolei.“
Digitālo pierādījumu konfiskācijas piemēri praksē
Praksē digitālo datu nesēju konfiskācijai ir arvien lielāka nozīme kriminālprocesā. Daudzi noziedzīgi nodarījumi mūsdienās atstāj digitālas pēdas, kas tiek saglabātas elektroniskajās ierīcēs vai tiešsaistes pakalpojumos.
Īpaši bieži notiek mobilo tālruņu konfiskācija. Viedtālruņi satur plašu informāciju, piemēram, ziņas, kontaktus, fotoattēlus, atrašanās vietas datus vai interneta vēsturi. Šie dati kriminālprocesā var būt nozīmīgi kā pierādījumi.
Arī citas digitālās ierīces var būt konfiskācijas priekšmets. Tipiski piemēri ir:
- datori vai klēpjdatori mājas kratīšanu laikā
- ārējie datu nesēji, piemēram, USB zibatmiņas vai cietie diski
- profesionālās ierīces uzņēmumos vai birojos
- digitālie saziņas dati no e-pasta vai ziņapmaiņas pakalpojumiem
Pieaugošā digitālās saziņas nozīme noved pie tā, ka datu nesēju konfiskācijas mūsdienās ir vieni no biežākajiem izmeklēšanas pasākumiem kriminālprocesā.
Sebastian RiedlmairHarlander & Partner Rechtsanwälte „Praksē datu nesēju konfiskācijas mūsdienās bieži skar mobilos tālruņus un profesionāli izmantotās ierīces, jo tajās atspoguļojas ievērojama daļa mūsdienu saziņas.“
Digitālo pierādījumu nozīme kriminālprocesā
Digitālajiem datiem mūsdienu kriminālprocesā ir liela nozīme. Daudzi noziedzīgi nodarījumi mūsdienās tiek plānoti vai dokumentēti, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Attiecīgi bieži svarīgi pierādījumi atrodas digitālajās ierīcēs vai tiešsaistes pakalpojumos.
Pie tipiskiem digitālajiem pierādījumiem cita starpā pieder:
- ziņapmaiņas ziņas un tērzēšanas vēsture
- e-pasti un elektroniskie dokumenti
- Fotogrāfijas un video
- atrašanās vietas un pārvietošanās dati
- interneta aktivitātes vai lietošanas protokoli
Šādu datu izvērtēšana var sniegt izšķirošas norādes par notikumu gaitu, kontaktiem starp iesaistītajām personām vai darbības laika gaitu.
Peter HarlanderHarlander & Partner Rechtsanwälte „Digitālie pierādījumi kriminālprocesā bieži ir centrāli nozīmīgi, jo tie var padarīt saprotamu saziņas gaitu, dokumentus, atrašanās vietas un laika gaitu.“
Jūsu priekšrocības ar advokāta atbalstu
Tieši datu nesēju un datu konfiskācijas gadījumā īpaši svarīgs ir savlaicīgs advokāta atbalsts. Digitālās ierīces regulāri satur ļoti personisku, profesionālu un ekonomiski jutīgu informāciju. Tāpēc ir precīzi jāpārbauda, vai pasākuma likumīgie nosacījumi faktiski pastāv, vai tiesas atļauja ir pietiekami noteikta un vai konkrētā piekļuve datiem nepārsniedz pieļaujamo apjomu.
Advokāta pārstāvība ļauj savlaicīgi pārbaudīt konfiskācijas apjomu, datu izvērtēšanas likumību un iespējamos konfidencialitātes aizsardzības vai samērīguma pārkāpumus. Tāpat var ātri novērtēt, vai ir lietderīgi iesniegt pieteikumu par tiesas kontroli, par pasākuma atcelšanu vai par datu piekļuves ierobežošanu. Tas rada skaidrību, aizsargā jūsu tiesības izmeklēšanas procesā un var būt izšķiroši, lai efektīvi atvairītu nepieļaujamu iejaukšanos jūsu privātajā vai profesionālajā sfērā.