Dalīšanas prasība

Dalīšanas prasība ir juridisks līdzeklis, ar kuru kopīpašnieks var piespiest īpašuma kopības atcelšanu. Katram kopīpašniekam ir tiesības spert šo soli, pat bez citu piekrišanas. Prasība ir vērsta pret visiem pārējiem kopīpašniekiem, neatkarīgi no tā, vai viņi ir reģistrēti zemesgrāmatā vai tikai ārpusgrāmatiski tur daļas.

Kopīgs īpašums uz nekustamo īpašumu var kļūt par apgrūtinājumu, piemēram, pēc šķiršanās vai mantošanas. Ja kopīpašnieki nevar vienoties par abpusēji pieņemamu risinājumu, bieži vien paliek tikai viens ceļš: dalīšanas prasība.

Dalīšanas prasība: Kā juridiski atcelt kopīpašumu. Informācija par procesu, reālo un civilo dalīšanu, priekšnoteikumiem un advokāta atbalstu.
Rechtsanwalt Sebastian Riedlmair Sebastian Riedlmair
Harlander & Partner Rechtsanwälte
„Wer rechtzeitig handelt, kann im Teilungsverfahren nicht nur Zeit und Kosten sparen, sondern auch unfaire Nachteile vermeiden.“

Visu kopīpašnieku līdzdalība

Dalīšanas prasībai jābūt vērstai pret visiem pārējiem kopīpašniekiem, pat ja atsevišķi jau ir piekrituši dalīšanai ārpustiesas ceļā. Tā kā visi kopīpašnieki kopā darbojas kā puse, atsevišķa indivīda rīcība ietekmē visu procesu.

Dalīšanas prasības mērķis

Dalīšanas prasība īsteno civiltiesisko prasību par īpašuma kopības atcelšanu. Tā ir vērsta pret visiem kopīpašniekiem, neatkarīgi no tā, vai viņi ir reģistrēti zemesgrāmatā vai nē.

Mērķis: vai nu nekustamais īpašums tiek sadalīts, vai izsolīts.

Reālā dalīšana pret civilo dalīšanu

Ja vairākas personas kopīgi pieder nekustamais īpašums, bet nevar vienoties par tā izmantošanu vai sadali, katrs kopīpašnieks var pieprasīt šīs kopības atcelšanu. Likums paredz divus veidus, kā to izdarīt: reālā dalīšana un civilā dalīšana.

Reālā dalīšana

Reālās dalīšanas gadījumā kopīgais īpašums faktiski tiek sadalīts. Katrs saņem savu, skaidri norobežotu nekustamā īpašuma daļu. Šis risinājums ir īpaši noderīgs, ja īpašums ir pietiekami liels vai to var atdalīt, pamatojoties uz dzīvokļa īpašumu. Reālā dalīšana parasti ir ekonomiski saudzīgāks risinājums, jo nav nepieciešams pārdošanas process.

Priekšnoteikums reālai dalīšanai

Lai reālā dalīšana vispār būtu iespējama, jāizpilda noteikti juridiski un faktiski priekšnoteikumi:

Civilā dalīšana

Ja šāda dalīšana nav iespējama vai nav pieņemama, piemēram, tāpēc, ka zemes gabals ir pārāk mazs, nav iespējama konstrukcijas atdalīšana vai iesaistītās puses nevar vienoties par sadali, notiek civilā dalīšana. Visu īpašumu izsolē, parasti publiski, izmantojot rajona tiesu. Kopīpašnieki saņem izsoles ieņēmumus proporcionāli savai kvotai.

Izvēlieties vēlamo tikšanās laiku tagad:Bezmaksas sākotnējā konsultācija

Ieraksts zemesgrāmatā un aizsardzība

Ja tiek iesniegta dalīšanas prasība, to var atzīmēt zemesgrāmatā. Šī atzīme aizsargā pret nevēlamiem trešo personu rīkojumiem un nodrošina vēlāku dalīšanas sprieduma spēkā stāšanos, arī attiecībā pret vēlākiem pircējiem. Tomēr kopīpašuma daļu atsavināšana joprojām ir iespējama.

Dalīšanas prasības ietekme

Dalīšanas prasība parasti tiek izmantota pēc mantošanas, šķiršanās vai strīdu gadījumos starp kopīpašniekiem. Katrs iesaistītais var to iesniegt, svarīgi ir tikai: Visām pārējām kopīpašniekiem jābūt daļai no procesa.

Rechtsanwalt Sebastian Riedlmair Sebastian Riedlmair
Harlander & Partner Rechtsanwälte
„Viele Miteigentümer zögern zu lange, dabei kann man mit einer klaren Klagestrategie oft rasch eine Lösung erreichen“

Dalīšanas šķērslis

Principā katrs kopīpašnieks var pieprasīt kopības atcelšanu, kas izriet no § 830 ABGB. Tomēr noteiktās situācijās šīs tiesības var būt pagaidu ierobežotas: Tad mēs runājam par tā saukto dalīšanas šķērsli.

Neīstais laiks

Par neīsto laiku mēs runājam, ja ārēji apstākļi nevis pastāvīgi novērš dalīšanu, bet šobrīd būtu nelabvēlīgi visām iesaistītajām pusēm.

Neīstais laiks nenozīmē, ka prasība tiek atcelta, bet tikai to, ka to šobrīd nevar īstenot.

Trūkums pārējiem

Noteiktos gadījumos tūlītēja dalīšana atsevišķiem kopīpašniekiem var radīt nepieņemamu slogu. Pēc tam tiesa pārbauda, vai dalīšanas prasības izpilde pārkāpj labas ticības principu. Tikai tad, ja apgalvotais trūkums ir pagaidu rakstura un tuvākajā laikā tiks novērsts, procesu var atlikt uz noteiktu laiku.

Tiesas jurisdikcija

Atbildīgā ir tiesa īpašuma atrašanās vietā. Vai rajona vai apgabaltiesa lemj, ir atkarīgs no strīda vērtības. Svarīgs vairs nav vienotais vērtējums, bet gan tā sauktā zemes gabala vērtība. Tas ir arī pamats tiesas nodevām.

Riski un izmaksas

Dalīšanas procesā visi strīda biedri principā ir solidāri atbildīgi par procesa izmaksām. Pat tas, kurš nekavējoties atzīst prasību, var būt spiests maksāt. Šādos gadījumos mūsu birojs mērķtiecīgi pievērš uzmanību individuālam izmaksu samazinājumam un procesa ekonomiskai stratēģijai.

Jūsu priekšrocības ar advokāta atbalstu

Izvēlieties vēlamo tikšanās laiku tagad:Bezmaksas sākotnējā konsultācija

Biežāk uzdotie jautājumi – BUJ