Ārkārtas soda mīkstināšana sadarbībā ar tiesībaizsardzības iestādēm

§ 41a StGB regulē ārkārtas soda mīkstināšanu, ja apsūdzētais vai notiesātais, mērķtiecīgi sadarbojoties ar tiesībaizsardzības iestādēm, sniedz būtisku ieguldījumu: piemēram, samazina draudus no kriminālas apvienības, veicina savas līdzdalības noziegumā noskaidrošanu vai atklāj vadošos noziedzniekus. Norma ļauj tiesai samazināt likumā noteikto minimālo soda mēru, ja atklāto faktu nozīme ir atzīstami pozitīvā attiecībā pret vainīgā vainu. Praksē problemātiska ir līdzdalības satura novērtēšana, norobežošana no kroņa liecinieku regulējuma un prognoze, vai, neskatoties uz mīkstināšanu, nepastāv recidīva risks. Tāpēc aizstāvībai savlaicīgi un stratēģiski jāsagatavo sadarbības sniegums un visaptveroši jāpierāda.

§ 41a StGB pieļauj ievērojami mazāku minimālo sodu, ja jūsu uz liecībām balstītā sadarbība ievērojami palīdz kriminālvajāšanai.

§41a StGB: Sadarbība var mīkstināt sodu. Priekšnoteikumi, robežas, norobežošana no kroņa liecinieku regulējuma.

Princips

§ 41a StGB piedāvā izņēmuma līdzekli: tiesa drīkst neievērot likumā noteikto minimālo mēru, ja sniegtā informācija būtiski palīdz novērst apdraudējumu vai veicināt lietas apstākļu noskaidrošanu un šis sniegums ir samērīgā attiecībā pret noziegumu. Piemērošana joprojām ir saistīta ar stingriem priekšnoteikumiem.

Nozīme

Noteikums rada stimulu sadarbībai ar izmeklēšanas iestādēm un kalpo efektīvākai organizētās vai tīklveida noziedzības apkarošanai. Apsūdzētajiem tas var nozīmēt atšķirību starp beznosacījumu brīvības atņemšanu un vieglu sankciju.

Galvenie priekšnoteikumi

Izdarītājam jāatklāj fakti, kas novērš vai ievērojami samazina sarunātas vai organizētas noziedzīgas darbības risku. Datiem jāveicina lietas apstākļu noskaidrošana papildus paša līdzdalībai noziegumā vai jāpalīdz noskaidrot organizācijas vadošās personas.

Atklātās informācijas nozīmei jābūt atzīstami pozitīvā attiecībā pret vainīgā vainu. Prognozei jāliecina, ka likumā noteiktās minimālās soda mēra samazināšana nerada ievērojamu recidīva risku.

Tiesas pārbaude

Tiesas pārbauda secīgi: vispirms faktu bāzi, t.i., kādu informāciju sniedza sadarbības dalībnieks, cik uzticama tā ir un kādu praktisku ietekmi tā rada, un pēc tam prognozi, vai sadarbība ilgstoši samazina risku vai saglabājas augsts recidīva risks. Aizstāvībai ir tīri jādokumentē sadarbība un jāpierāda, cik svarīga informācija patiesībā ir.

Prakses piemēri

Līdzdalībnieks sniedz ticamu informāciju, kas identificē vadošo personu; pēc tam tiesa piemēro mīkstināšanu.
Ar pašu atzīšanos vien bez patstāvīgiem, izmantojamiem norādījumiem nepietiek, jo trūkst lietas apstākļu noskaidrošanas efekta; izņēmums šādos gadījumos nedarbojas.

Attiecības ar kroņa liecinieku regulējumu un citiem noteikumiem

§ 41a StGB papildina kroņa liecinieku regulējumu, bet to neaizstāj. Ja ir spēkā formālie kroņa liecinieku regulējuma priekšnoteikumi, to piemēro prioritāri. Ja kroņa liecinieku pārbaude ir neveiksmīga, § 41a StGB ir pieejams kā neatkarīgs instruments. Tiesai un aizstāvībai jāizvairās no dubultas izmantošanas un pārredzami jāpamato datu svēršana.

Jūsu priekšrocības ar advokāta atbalstu

Kriminālprocess skartajām personām ir ievērojama nasta. Jau sākumā draud smagas sekas – no piespiedu pasākumiem, piemēram, mājas kratīšanas vai aresta, līdz ierakstiem sodu reģistrā un brīvības atņemšanas vai naudas sodiem. Kļūdas pirmajā posmā, piemēram, nepārdomāti izteikumi vai pierādījumu nenodrošināšana, vēlāk bieži vien vairs nav labojamas. Arī ekonomiskie riski, piemēram, prasības par zaudējumu atlīdzību vai procesa izmaksas, var ievērojami ietekmēt.

Specializēta krimināllietu aizstāvība nodrošina, ka jūsu tiesības tiek ievērotas no paša sākuma. Tā sniedz drošību attiecībās ar policiju un prokuratūru, aizsargā no pašapsūdzības un rada pamatu skaidrai aizstāvības stratēģijai.

Mūsu birojs:

Bieži uzdotie jautājumi – FAQ

Izvēlieties vēlamo tikšanās laiku tagad:Bezmaksas sākotnējā konsultācija